Zemes iegāde mājas būvniecībai ir pirmais solis, lai īstenotu sapni par privātmāju. Un lai viss izdotos, tad pirms zemes iegādes ir svarīgi noskaidrot vairākus būtiskus jautājumus par iecerēto īpašumu un novērst riskus neparedzētiem papildus izdevumiem mājas projektēšanas un būvniecības gaitā. Ar zemes iegādi sasitīto jautājumu kopums ir diezgan plašs, tādēļ raksts mūsu mājaslapā būs divās daļās.
Kurā vietā būvēt māju – pilsētā, laukos vai tuvumā kādai lielai pilsētai? Izdarot vietas izvēli, ir vērts padomāt par savu pašreizējo un arī nākotnē plānoto dzīvesveidu, sadzīvi un ikdienu. Cik tālu būs jābrauc uz darbu, kā bērni tiks uz skolu, un kur atrodas tuvākais pārtikas veikals un aptieka? Ja zemes gabals noskatīts klusā un nomaļā vietā, tad vēlams pārliecināties, kā ceļš tiek uzturēts un vai ziemā ceļš tiks tīrīts. Iegādājoties zemi tālāk no pilsētām, jārēķinās arī ar papildus transporta un tehnikas izmaksām būvniecības procesā. Ja plānojat ņemt kredītu bankā, tad noskaidrojiet, vai īpašuma nākotnes vērtība būs atbilstoša kredīta saņemšanai.
Pirmkārt, jāpārliecinās, vai zemes gabals ir ierakstīts Zemesgrāmtā un vai pārdevējam īpašums patiešām pieder. Tāpat arī jāpārbauda, vai zemes gabals nav ieķīlāts, izīrēts vai iznomāts kādai trešajai personai. Jāņem vērā, ka Zemesgrāmatā ierakstītās tiesības, tai skaitā nomas līgums, būs saistošs arī jaunajam īpašniekam. Jānoskaidro, vai pārdevējam ir nepieciešams saņemt kādas trešās personas piekrišanu, piemēram, laulātā piekrisanu, ja pārdevējs ir precējies. Jāpārbauda, vai attiecībā uz īpašuma iegādi ir pirmpirkuma tiesīgie. Lai uzzinātu vairāk par zemes iegādes juridiskajiem jautājumiem, un iegūtu plašāku informāciju dažādās datu bāzēs un e-pakalpojumu vietnēs, iesakām izmantot noderīgu informācijas apkopojumu vietnē Latvija.lv.
Sazinoties ar pašvaldību un būvvaldi uzziniet, kāds ir zemes gabala atļautais izmantošanas veids, ko tur varēs būvēt un kādi vēl būs priekšnoteikumi būvatļaujas saņemšanai. Tas, ka zemes gabalam blakus atrodas citas privātmājas, vēl nenozīmē to, ka arī iecerētajā zemes gabalā varēs būvēt māju. Zemes gabala izmantošanas mērķi parasti ir noteikti pašvaldības teritoriju plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un apbūves noteikumos. Ja pēc teritorijas plānojuma zeme ir paredzēta apbūvei, tad būtu jāprecizē būvniecības ierobežojumi, piemēram, ierobežots apbūves apjoms, stāvu skaits, ēkas eksterjeram jāiekļaujas apbūvējamās teritorijas kopējā arhitektoniskajā stilā un citi. Mēdz būt arī specifiski ierobežojumi, piemēram, nav atļauts būvēt guļbūves.
Zemes izmantošanas mērķi un teritoriālo plānojumu dažkārt var mainīt, piemēram, no meža zemes vai lauksaimniecības zemes uz apbūves zemi. Vai tas būs iespējams, atkarīgs no konkrētās situācijas un pašvaldības. Ja izmaiņas varēs veikt, tad jārēķinās ar papildus izmaksām un laiku, kamēr visi dokumenti tiks atbilstoši sakārtoti. Vēlams arī painteresēties, kādi ir pašvaldības nākotnes plāni, piemēram, varbūt tuvumā ir paredzēta automaģistrāle, dzelzceļš, vai ražošanas ēku būvniecība. Lauku rajonos vēlams pievērst uzmanību tam, vai tieši blakus nav industriālās lauksaimniecības zeme, kur tiek izmantoti pesticīdi, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt dzīves kvalitāti un veselību.
Iecerētajam īpašumam var būt dažādi apgrūtinājumi, kas ierobežo būvniecību. Sarkanās līnijas norobežo ielas un gar tām esošo stādījumu, piemēram, koku joslu, ietves, kā arī inženierkomunikāciju koridorus. Ceļa servitūts nosaka, ka zemes gabalā ir ceļs, ko izmanto citi, lai nokļūtu savos īpašumos. Inženierkomunikāciju apgrūtinājumi ir elektrolīniju aizsargjoslas, sakaru līnijas, gāzes vai ūdens vadi, kas šķērso zemes gabalu. Ja īpašumu šķērso gaisvadu elektrolīnija, tad jārūpējas, lai zem tās neaugtu koki un krūmi. Savukārt skaistas, dabas ieskautas vietas var būt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kur atkarībā no funkcionālā zonējuma mēdz būt dažādi būvniecības ierobežojumi.
Ja zemes gabals ir jau apbūvēts, tad vēlams pārliecināties būvvaldē, ka tā nav patvaļīga būvniecība un visas būves ir saskaņotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai būves ir nodotas ekspluatācijā, vai būves atbilst projektam un vai nav veikta patvaļīga pārbūve. Jaunais zemes īpašnieks, pat tad, ja viņš nav veicis būvniecību, būs atbildīgs par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu.
Ja iecerētajā zemes gabalā ir mežs, tad jāņem vērā, ka nedrīkst cirst kokus bez saskaņošanas. Veicot saskaņošanu un vienojoties par atmežošanu, būs jāmaksā valstij kompensācija vai arī būs jāvienojas par meža iestādīšanu citā vietā. Atmežošanas izmaksas var noskaidrot Valsts meža dienestā vai konkrētās pašvaldības vai reģiona virsmežniecībā. Ir arī uzņēmumi, kas pārdod kompensācijas tiesības meža zemes transformācijai uz apbūves zemi, kā rezultātā iespējams samazināt ar atmežošanu saistītās izmaksas.
Jau drīzumā sagatavosim raksta otro daļu, tādēļ seko līdzi jaunumiem mūsu mājaslapā, Facebook un Instagram.
Sazinies ar mums, ja vēlies atbraukt pie mums uz tikšanos un klātienē pārrunāt mājas būvniecības ieceri!
