Šis ir raksta turpinājums, otrā daļa. Ar raksta pirmo daļu varat iepazīties šeit: Zemes iegāde, 1. daļa
Tātad, kas vēl jāņem vērā, iegādājoties zemi mājas būvniecībai?
Jāpārliecinās, vai un kāds ir piebraucamais ceļš. Ja ceļš šķērso citus īpašumus, tad vispirms jānoskaidro, kam šis ceļš pieder. Ja tas ir izbūvēts uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, tad jāpārliecinās, vai zemesgrāmatā tiem ir noteikts ceļa servitūts. Ja šāda servitūta nav, tad citi zemes īpašnieki var liegt to izmantot, vai arī var pieprasīt kompensāciju par ceļa izmantošanu. Jārēķinās, ka servitūta ceļu uztur un labo tie, kas šo ceļu lieto. Savukārt, ja ceļš pieder pašvaldībai, tad attiecīgi pašvaldība arī nodrošina apsaimniekošanu. Ja ceļš līdz iecerētajai mājas vietai būs jāizbūvē par saviem līdzekļiem, tad vēlams noskaidrot vismaz aptuvenas izmaksas, ar ko būs jārēķinās papildus klāt pie mājas būvniecības izmaksām. Jāņem vērā, ka uzsākot būvniecību, kravas transportam un citai smagajai tehnikai būs jāpiebrauc līdz pat mājas būvniecības vietai. Jāpārliecinās, vai pirms tam nav jāatjauno ceļa segums un jāizbūvē caurtekas.
Ir svarīgi pārbaudīt ārējo komunikāciju pieslēgšanas iespējas iecerētajā zemes gabalā. Vai ir pieejama elektrība, gāze, ūdens un kanalizācija, un kādas būs izmaksas ierīkošanai. Ja zemes gabals atrodas pilsētā, piepilsētā vai kādā privātmāju ciematā, un komunikācijas ir pieejamas, tad tas atvieglo ierīkošanu, tomēr jāparedz pieslēgumu projektēšana un izbūve līdz mājai.
Ja iecerētajā zemes gabalā nav elektrības pieslēgums, tad uzņēmumā “Sadales tīkls” vispirms būtu jānoskaidro, cik šāds pieslēgums varētu maksāt. Arī tad, ja zemes gabala tuvumā ir esošs pieslēgums vai elektrības līnija, tas vēl nenozīmē, ka jaudas pietiks vēl vienam jaunam pieslēgumam. Ja nepieciešama jauna pieslēguma ierīkošana, tad jārēķinās ar izmaksām un laiku. Atkarībā no projekta sarežģītības, jauna elektrības pieslēguma ierīkošana var prasīt pat vairākus mēnešus, kas attiecīgi var aizkavēt būvniecības uzsākšanu.
Būvējot māju ārpus pilsētām, ūdens un kanalizācija būs jāizbūvē lokāli. Atbilstoši prasībām, kanalizācijai visbiežāk būs jāizbūvē bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Ja plānots veikt dziļurbumu ūdens ieguvei, tad dažkārt var būt ierobežojumi, piemērm, kapu tuvums.
Vai zemes gabals neapplūst pavasarī vai rudenī? Vai tuvumā nav kāda rūpnīca vai ferma, no kurienes nāk nevēlami aromāti un trokšņi? Cik lielā mērā pašvaldība iesaistās infrastruktūras uzturēšanā? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes var sniegt vietējie iedzīvotāji. Tāpat arī no blakus esošo māju īpašniekiem var uzzināt informāciju par grunts sastāvu vai arī par provizorisko dziļurbumu, cik dziļš tas būs vajadzīgs, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Daudz ko vērtīgu var uzzināt, iesaistoties dažādu apdzīvotu vietu iedzīvotāju forumos internetā un domubiedru grupās sociālajos tīklos.
Pirms zemes iegādes vēlms veikt ģeoloģisko izpēti, lai noskaidrotu grunts sastāvu un gruntsūdeņu līmeni. Ģeoloģiskās izpētes rezultāti noteiks, kādus pamatus būvēt, un tas attiecīgi ietekmēs būvniecības izmaksas. Ja tuvumā ir ūdens, mežs vai kūdras purvs, tad pastāv risks, ka grunts būs nestabila, un būs jābūvē sarežģītāki, masīvāki un dārgāki pamati.
Ja zemesgabala cena ir zem vidējās tirgus vērtības, tad rūpīgāk jāpievērš uzmanība dažādiem “zemūdens akmeņiem” – nesakārtoti juridiskie jautājumi, patvaļīga būvniecība un būves kas jānojauc, dažādi sarkano līniju un aizsargjoslu apgrūtinājumi, grunts sastāvs ar vāju nestspēju vai augsts gruntsūdeņu līmenis, dārga komunikāciju pieslēgšana, utt. Bieži vien arī paši pārdevēji nezina visas nianses, piemēram, ja zemes gabals ir iegādāts pirms daudziem gadiem vai mantots.
Ja zeme ir iegādāta, un visi jautājumi ir noskaidroti, tad tālāk var ķerties pie mājas būvniecības plānošanas.
Sazinies ar mums, ja vēlies atbraukt pie mums uz tikšanos un klātienē pārrunāt mājas būvniecības ieceri!